​galeniex - Sahāras beduīns

Tu ieej studijā jau pustakts pilna
Uz miķa triep savus skūpstu kā Gustavs Klimts
Repo huiņu līdz ciparnīcā pusnakts svilpst
Tad lūdz Dievu, lai šīs dziesmas dēļ tev kuce prasa bildes

Tu repā meklē oazi kā Sahāras beduīns, raksti pretrunīgus pantus
Lai sistēma sastingst nekustīgi saviļņo dzeguzītes
Kaudzēm tu krauj feta cheese kā Grieķu aitu gans
Un apgriez vēkšpēdus tu deju grīdu

Mani rotā sejā smīns, pēc leksikas uz spektra slīd
Slīdi labāk nahuj pirms tev atnāk viesos veļu vīri
Runā katrs vārds, kas nāk pāri lūpām, ir tik eksluzīvs
Laid vaļā klaju huiņu, konsekventi un vēl rekursīvā

Tev ir crew, kruta, patīk kopā kreku pīpi
Atrast vienu feju glītu, izmisīgi seksu dīgt
Diskusijas, teju strīdi, visiem kopā gejus nīst
Uz 〈bīta?〉 svešu dzeju tīt, čaukstināt rokās krepapīru

Dzestrs rīts kasu no zеmes līķus, uzglūnu kondoru
Tu apstājies uz savas naudas, ķipa, Ondurs Gorgons
〈Sūc poligāmus?〉 naudas avotus kā 〈Dundurs? Dunder?〉 Mormons
Nеpalīdzēs tas, ka tava miesa - purpurs bordo

Suka, man seko visa tava anturāža
Otrdienas vakars un es izskatos kā bankomāts
Tā ģērbjas tikai video klipos, man pakaļ panki gārdz
Kājās Vans'u pāris, nāsī karbonārts tev
Ja tāda līnija starp labu un ļaunu, ja vispār pastāv
Es to radīju ar bankas karti un atbrīvojos nazāli
Zem spiediena kā paskāls, bikses zemu un platākas
Kaklā sakāpis, tu asprāti, es sakrāvu kā kaplāns

To šakāļus dzenu prom, tiem neredzu te vietu
〈šauj?〉 ar padomu man, atrūcu - tev vajag beigt bliezt
Revīzija spēlē, jā, bļe, te vajag veikt vienu
Jo tas skats nav glaimojošs, ja vari puslīdz veikli spriest

Redzu jēlus sentimentu, heroisku naivitāti
Aklu paviršību, vārsmas padara man vaigus sārtus
〈tev ar?〉 no asprātības, sajaucās ar kailu stāžu
Kautri dūdināt sevī ietverot neskaidrus vārdus

Man vajag laikus stāt, laikus stāj pirms vaigus glāstu
〈dūrēm no', tā mana frāze?〉, tu neesi aicināts
Deguns griestos, puika slaiski slāj un gaisu grābsta
Nāku nokost ausi, kad es saku ar Maiku nāku

Nost Neobarikāņus, salašņas raidu
Ārā es izdedzu frotona barakās gaismas
Kokus pārtaisu celmos un ziežu smaganās skaidas
Tu tā kā pagadās skaiti un ar vien parastāk taisi

Man tas ir balagāns baiss, bet tu dzirdi mani hercos, pidar
Pull'upoju pātagā un viņi vergot grib man
Izdaru Klīnikas stafu tā kā slimiķa miesu
Un tad tie prasa, lai es taisu ciniskas dziesmas par šiliņiem bliežu
Izgriežu iekšas kolēģiem, pisies uz priekšu
Visiem es lieku kodēties, neirodinamiski
Repakiem es ceļu kortizolus
Knīpi augstu sasliec, nerūp, vai tas odiozs

Roriona acis, sadalu visus pozitronus
Brasas skapja rūpnīca un dīvānā sēž poligons
Raunas ielas koridors, Primāts tā kā Oriole
Nekādas imitācijas, pie mums nav nekāds Comic-Con

No šķīstības man tālu kā pie Katalāna kakla
Kad aizpīpēju džointu, es pie Valdemāra kapa
Tad es uguns zemi iekaroju, Magelāna smaku
Un uz Rīgas ielām cierēju kā Aleksandrs Čaks

Tad es taksi uz stūdžu, Primāts fruķikā iet primāli
Primāri, lai katru rindu uztver vismaz bināri
Sekundāri, lai tas skan citādi kā vitrāža
Un galu galā tāpēc, lai kūp Havaniešu cigāri

Kubiešu stila ķēde, tā tagad mana būs
Un tu gulēsi svinu ēdis uz asfalta, te kungs
Šīs te rubīnu uz pirksta un ķēves vaimanā un kungst
Bet ja tu rubītu fišku, mērgli, tad moš atstātu te punktus

No rīta līdz vakaram tā kā Cirkādija cikls
No vakara līdz rītam, man ir fiksācijas cista
Grūžu invāzijas sviru, prosta paternitāte
Izpisu spēli un, tad atņēmu tai maternitāti